Search results for "cietās daļiņas"
showing 9 items of 9 documents
Atmosfēras piesārņojuma dozimetriskais novērtējums
2022
Bakalaura darba “Atmosfēras piesārņojuma dozimetriskais novērtējums” ir apkopota zinātniskā literatūra par atmosfēras piesārņojumu pilsētvidē, tā ietekmi uz cilvēku veselību, meteoroloģisko parametru ietekmi uz gaisa kvalitāti, maršruta izvēles nozīmi, lai mazinātu uzņemto gaisa piesārņojuma daudzumu. Darba praktiskajā daļā veikti mērījumi piesārņotājiem PM2.5, PM10, PM1 un gaistošajiem organiskajiem savienojumiem laika periodā no 03.10.2021. līdz 14.04.2022. dažādās nedēļas dienās un ekspozīcijas laikos. Mērījumi veikti, izmantojot personificētu gaisa piesārņojuma mērītāju dozimetru. Iegūtie piesārņojošo vielu koncentrāciju mērījumi analizēti, izmantojot korelāciju analīzi un dispersijas a…
Sensoro metožu izmantošanas iespējas atmosfēras piesārņojuma novērtēšanā
2021
Darbā izvērtētas cieto daļiņu mērījumu sensoru izmantošanas iespējas gaisa kvalitātes kontrolē, sniegts salīdzinājums ar references metodēm. Sensoro metožu izmantošanas potenciāls raksturots izmantojot jau esošu sensoru tīklu Rīgas teritorijā, papildus vērtēta mērījumu telpiskā un temporālā izplatība, meteoroloģisko faktoru un citu apstākļu ietekme uz mērījumiem.
Cementa ražošanas procesa tehnoloģisko risinājumu ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums
2015
Maģistra darbā pētīts cementa ražošanas tehnoloģiju radītais gaisa piesārņojums un tā izplatība SIA „Cemex” rūpnīcas teritorijā, Brocēnos, kur cementa ražošanā pašlaik izmanto sausā procesa tehnoloģiju. Lai gan sausā procesa tehnoloģiskie risinājumi ir energoefektīvāki un videi draudzīgāki, ražošanas procesa rezultātā rodas būtisks cieto daļiņu piesārņojums. Pētījuma ietvaros veikts pilns cieto daļiņu novērtējuma cikls – emisiju aprēķini, piesārņojuma izkliedes modelēšana un modelēšanas rezultātu validācija izmantojot cieto daļiņu mērījumus. Mērījumi veikti ar vairakkanālu lāzerskaitīšanas metodi, modelēšana – izmantojot Gausa dispersijas modeli AerMod. Darba parādīta dažādu cementa ražošan…
SEM-EDX metodes izmantošanas iespējas atmosfēras aerosolu sastāva analīzē
2021
Bakalaura darbā tiek veikta cieto daļiņu ķīmiskā satura un morfoloģisko parametru analīze, kuru papildina meteoroloģisko apstākļu un gaisa kvalitātes datu analīze, ar mērķi atšķirt atmosfēras aerosolu izcelsmes avotus. 12 ķīmisko elementu koncentrācija (C, O, Fe, Ca, Si, S, Al, Mg, Na, K, Mo, Cl) noteikta ar skenējošā elektronu mikroskopa (SEM) un rentgenstaru enerģijas dispersijas spektroskopa (EDX) palīdzību Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, bet laika apstākļu novērojumu dati, gāzveida piesārņotāju un aromātisko ogļūdeņražu koncentrācijas dati iegūti no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu stacijām Rīgā. Iegūtie rezultatīvie rādītāji apk…
Atmosfēras piesārņojuma personificētais monitorings
2020
Bakalaura darbā “Atmosfēras piesārņojuma personificētais monitorings” apkopota zinātniskā literatūra par atmosfēras piesārņojumu, avotiem, ietekmi uz veselību, raksturota situācija Latvijā. Darba praktiskā daļā veikti cieto daļiņu (PM10, PM2,5), slāpekļa dioksīda un gaistošo organisko savienojumu mērījumi dažādos selektīvi izvēlētos maršrutos laika periodā no 20.02.2020. līdz 29.04.2020. realizējot personificēto monitoringu. Mērījumi veikti izmantojot ar gaisa kvalitātes sensoriem aprīkotu iekārtu – individuālo dozimetru. Iegūtie mērījumi sistematizēti un apstrādāti, lai novērtētu indivīdam uzņemto piesārņojuma dozu.
Elektrovilcienu radīto cieto daļiņu emisiju gaisā novērtējums Rīgas centrā
2017
Dažāda ķīmiskā un frakcionārā sastāva daļiņas atmosfērā tiek uzskatītas par vienu no bīstamākajiem atmosfēras piesārņojuma veidiem, tās rada pat lielāku apdraudējumu cilvēku veselībai nekā siltumnīcu efekta gāzes, savukārt ietekme izpaužas kā paaugstināts elpošanas un asinsrites sistēmas saslimšanas risks. Viens no būtiskākiem cieto daļiņu piesārņojuma avotiem ir satiksme, un gandrīz visu kopējo sauszemes transporta radīto emisiju daudzumu veido ritošā daļa, bremzes, riteņi un ceļa virsma. Piesārņojuma līmeni ietekmējošie faktori ir vairāki - avota darbības dinamika, tehniskais un ceļa seguma stāvoklis, meteoroloģiskie parametri u.c. Diemžēl elektrovilcienu radītais cieto daļiņu piesārņojum…
Gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu efektivitātes kvantitatīvais novērtējums ielu kanjonos
2018
Bakalaura darbā “Gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu efektivitātes kvantitatīvais novērtējums ielu kanjonos” ir apskatīta zinātniskā literatūra, likumdošana, analizētas un izvērtētas izmaiņas gaisa kvalitātē ielu kanjonos Rīgā pēc vairāku gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu ieviešanas, skatīta šo pasākumu efektivitāte. Detalizēti vērtēta atsevišķu gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu praktiskā īstenošana, sagaidāmais un reālais rezultāts ar cietjām daļiņām un slāpekļa oksīdiem īpaši piesārņotās vietās – ielu kanjonos. Darba apjoms ir 67 lapas, tas satur 13 attēlus, 11 tabulas, izmantoti 65 literatūras avoti.
PM10 līmeņa un velobraucēju uzņemtās dozas novērtējums Rīgas Centra apkaimē
2016
Bakalaura darbā “PM10 līmeņa un velobraucēju uzņemtās dozas novērtējums Rīgas Centra apkaimē” analizēta velosipēdista uzņemtā gaisa piesārņojuma cieto daļiņu (PM10) doza, atkarībā no maršruta. Darba mērķis – novērtēt velobraucēju uzņemto cieto daļiņu koncentrācijas dozu Rīgas Centra apkaimē un izstrādāt metodi alternatīvu maršrutu aprēķināšanai ar iespējami mazāko PM10 dozu. Velobraucējiem tika modelēti alternatīvi maršruti un salīdzinātā uzņemtā PM10 doza. Darbā izmantoti PM10 koncentrācijas, transporta uzskaites un velobraucēju maršrutu dati. Visām Centra apkaimes ielām tika modelētas PM10 koncentrācijas vērtības, ņemot vērā to samazinošos faktorus un satiksmes intensitāti. Tika secināts,…
Gaisa kvalitātes aprīkojuma “GRIMM” stacijas izmantošana putekšņu pētījumos
2018
Bakalaura darba tēma ir gaisa kvalitātes aprīkojuma “GRIMM” stacijas izmantošana putekšņu pētījumos. Darbā tiek analizēti 2014. gada pavasara putekšņu, gaisa kvalitātes stacijas un meteoroloģiskie dati. Pētījuma sākumā tiek izvirzīta hipotēze, ka kvalitātes stacijas GRIMM datus ir iespējams izmantot putekšņu pētījumos. Tiek izmantoti gaisa kvalitātes stacijas dati, kuri atbilst anemofīlo putekšņu izmēriem, iegūtie dati tiek salīdzināti ar pētāmo putekšņu datiem. Tiek apskatīta arī meteoroloģisko faktoru ietekme uz Burkard uztvērēja un gaisa kvalitātes stacijas GRIMM datiem. Darba mērķis ir izpētīt, vai gaisa kvalitātes stacijas GRIMM lielo frakciju (18,75- 34 µm) dati ir izmantojami putekšņ…